Laba maize ir saimnieka gods un lepnums.
Kvalitatīvai maizei vajadzīgos miltus var iegūt tikai sausā laikā ievāktiem un sausās telpās uzglabātiem rudziem.
Lai pagatavotu rupjmaizi, vispirms jāieplaucē milti, tad jāraudzē un, visbeidzot, jāizcep.
Maizi jauc no lapu koka darinātā abrā.
To veic 12 – 15 stundas pirms cepšanas.
Milti pirms iejaukšanas ir jāizsijā. Sijātos miltos ir vairāk gaisa, kas ir nepieciešams maizes raudzēšanai, un padara miltus vienādus.
Miltiem vienmēr jābūt siltiem,pretējā gadījumā maize ļoti lēni rūgs.
Rudzu miltus applaucē ar ūdeni. Rudzu miltu un ūdens proporcijas ir atkarīgas no miltu labuma un briedīguma. Ļoti svarīga ir iejaucamā ūdens temperatūra. Atkarībā no tās izšķir parasto un plaucēto rupjmaizi.
Salinātai - plaucētai maizei ūdeni ņem karstu – 90 – 95`C. Tā iespaidā miltos esošā ciete pārvēršas klīsterī,vēlāk sašķeļas cukuros, kas dos īpatnēji saldu garšu.
Rupjmaizi raudzē 6 – 10 stundas. Labi izrūgusi mīkla ir ar patīkamu skābumu, palielinājusies tilpumā. Šādu izrūgušu mīklu samīca, pievienojot pārējos miltus, cukuru un sāli.
Mīkla jāmīca tik ilgi, līdz tā vairs nelīp pie rokām, ir vijīgi sīksta un, pārvelkot ar pirkstu pār mīklu, uz tās paliek balta svītra. Samīcīto mīklu nolīdzina, un siltā vietā vēlreiz izraudzē.
Pirms kukuļu veidošanas mīklu sadala.
Ar siltā ūdenī saslapinātām rokām cenšas izņemt no abras visu vienam kukulim paredzēto mīklu. Izveidoto klaipiņu novieto uz klijām apkaisītas lizes.
Maizes krāsnī laišanas laikā, arī cepšanas laikā telpā nedrīkst būt caurvējš, jo tad maize sasprēgā.
Izceptos kukuļus pārziež ar klīsteri, kukuļi dabū spožāku, glītāku izskatu, labāk saglabājas mitrums un aromāts. Tad ļauj pamazām atdzist. Uzglabā sausās, ne pārāk vēsās telpās.
Kvalitatīvai maizei vajadzīgos miltus var iegūt tikai sausā laikā ievāktiem un sausās telpās uzglabātiem rudziem.
Lai pagatavotu rupjmaizi, vispirms jāieplaucē milti, tad jāraudzē un, visbeidzot, jāizcep.
Maizi jauc no lapu koka darinātā abrā.
To veic 12 – 15 stundas pirms cepšanas.
Milti pirms iejaukšanas ir jāizsijā. Sijātos miltos ir vairāk gaisa, kas ir nepieciešams maizes raudzēšanai, un padara miltus vienādus.
Miltiem vienmēr jābūt siltiem,pretējā gadījumā maize ļoti lēni rūgs.
Rudzu miltus applaucē ar ūdeni. Rudzu miltu un ūdens proporcijas ir atkarīgas no miltu labuma un briedīguma. Ļoti svarīga ir iejaucamā ūdens temperatūra. Atkarībā no tās izšķir parasto un plaucēto rupjmaizi.
Salinātai - plaucētai maizei ūdeni ņem karstu – 90 – 95`C. Tā iespaidā miltos esošā ciete pārvēršas klīsterī,vēlāk sašķeļas cukuros, kas dos īpatnēji saldu garšu.
Rupjmaizi raudzē 6 – 10 stundas. Labi izrūgusi mīkla ir ar patīkamu skābumu, palielinājusies tilpumā. Šādu izrūgušu mīklu samīca, pievienojot pārējos miltus, cukuru un sāli.
Mīkla jāmīca tik ilgi, līdz tā vairs nelīp pie rokām, ir vijīgi sīksta un, pārvelkot ar pirkstu pār mīklu, uz tās paliek balta svītra. Samīcīto mīklu nolīdzina, un siltā vietā vēlreiz izraudzē.
Pirms kukuļu veidošanas mīklu sadala.
Ar siltā ūdenī saslapinātām rokām cenšas izņemt no abras visu vienam kukulim paredzēto mīklu. Izveidoto klaipiņu novieto uz klijām apkaisītas lizes.
Maizes krāsnī laišanas laikā, arī cepšanas laikā telpā nedrīkst būt caurvējš, jo tad maize sasprēgā.
Izceptos kukuļus pārziež ar klīsteri, kukuļi dabū spožāku, glītāku izskatu, labāk saglabājas mitrums un aromāts. Tad ļauj pamazām atdzist. Uzglabā sausās, ne pārāk vēsās telpās.